Šķidrais skābeklis

Šķidrais skābeklis (LOX – LIQUID OXYGEN) – gaiši zilas krāsas šķidrums, kas tiek pieskaitāms pie stiprajiem paramagnetiķiem.  Esot viens no četriem skābekļa agregātstāvokļiem. Šķidrajam skābeklim ir īpatnējais blīvums 1,141 g/сm³ un tām piemīt mēreni kriogēnās īpatnības ar sasalšanas punktu 50,5 K (−222,65 °C) un viršanas punktu 90.188 K (−182,96 °C). Šķidro skābekli aktīvi pielieto kosmiskā un gāzes nozarē, ekspluatējot zemūdenēs, plaši tiek pielietota  medicīnā. Parasti rūpnieciskā iegūšana tiek balstīta un gaisa frakciju pārdzīšanas.

Skābekļa paplašināšanas koeficents mainoties agregāta stāvoklim un gāzveida sastāda 860:1 pie 200C, kas dažreiz tiek pielietots skābekļa sagādes sistēmās elpošanas nodrošināšanai komerciālās un militārās lidmašīnās, kā arī transportēšanai un apgādei ar skābekli lielos attālumos. Viena automašīnas puspiekabe, kas pārvada šķidro skābekli, ir spējīgs pārvest šķidrā veidā tik daudz skābekļa, cik gāzes formā var pārvest (40 l balonos) 11 kravas automašīnās.

Pateicoties savai kriogēnai dabai, šķidrais skābeklis var izraisīt materiālu trauslumu, kas atrodas kontaktā ar to. Šķidrais skābeklis arī esot ļoti spēcīgs oksidēšanas aģents: organiskā viela ātri nodeg tā vidē ar lielu siltuma izdalīšanu. Pie tam, dažas no šīm vielām, esot piesūcināti ar šķidro skābekli var neparedzēti eksplodēt. Naftas produkti bieži demonstrē tādu uzvedību, ieskaitot asfaltu. Tāpēc, tur, kur tiek pielietots šķidrais skābeklis – asfalta pārklājums nav pieļaujams.

Šķidrais skābeklis ir izplatītais rakešu degvielas oksidēšanas komponents, parasti kombinācijā ar šķidro ūdeņradi vai petroleju. Tā pielietošana ir nosacīta ar augstu īpatnējo impulsu, kas rodas pielietojot šo oksidētāju rakešu dzinējos.

  Klientu
  Žurnals

  JAUNAIS
  NUMURS